M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

SPINGA Elvīra (Šulce) – koncertmeistare.

Dzimusi 1919.08.09. Liepājā Liepājas-Aizputes dzelzceļa stacijas priekšnieka ģimenē. Tēvs vācietis, māte poliete, ģimenes valoda – krievu. Pirmā skola – A i z p u t e s vācu pamatskola, kur mācījusies vienu gadu, jo tēvu pārceļ uz Grobiņu. 2.klase Grobiņas latviešu skolā. Tad tēvu vēlreiz pārceļ uz A i z p u t i.  A i z p u t e s ģimnāziju beigusi 1939. Šai pašā gadā mirst tēvs. Sāk strādāt cukurfabrikā pie rēķinu darbiem, bet tad dabū vietu aptiekā, uzstrādājas līdz jaunākam provizoram. 1929 – 39 apguvusi klavierspēli pie vācu draudzes ērģelnieces un Liepājas Tautas konservatorijā. 1948 – 50 mācījusies Jāzepa Mediņa Mūzikas vidusskolā , Arvīda Žilinska klavierklasē. 1950 absolvējusi Latvijas valsts konservatorijas kokles klasi pie Sergeja Krasnopjorova un klavieru klasi pie Mollijas Reiznieces. 1950 – 55 LVK Tautas instrumentu nodaļā. Ilggadēja Liepājas mūzikas vidusskolas skolotāja.

1942 apprecējusies ar leģionāru Alfrēdu Spingu. 1944 vīrs norīkots uz Vāciju un Elvīra ar savu gadu veco bērnu viņam sekojusi. Vīru nesastapusi, 1944 atgriezusies Latvijā. No 1945 rudens koncertmeistare, Kokles klases vadītāja, pianiste. Koncertmeistare E.Ruigas solodziedāšanas klasē, J.Dreimaņa, K.Kreicberga kora dziedāšanas klasē. No 1955 Liepājas Mūzikas vidusskolas kokles un klavieru spēles pedagoģe. Tā ir viņas vienīgā darba vieta līdz 1983, kad dodas pensijā. Liepājas Vācu-latviešu tikšanās centra valdes līdzpriekšsēdētāja. Brīvajā laikā nodarbojas ar vācu kultūras mantojuma apzināšanu un popularizēšanu. Lasa, tulko no vācu valodas.   KV

devider

S - alfabēts