Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
||
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
SPROĢIS Sigurds - mācītājs.
1941.24.02. Liepājā – 2013.15.04. Apbedīts Misiņkalna kapos.
Ģimenē vienīgais bērns. Audzis un bērnību pavadījis Rucavas pag. piejūras ciemā Papē, kur vecākiem saimniecība.
Mācījies Papes pamatskolā un Rucavas vidusskolā. Kā jau daudzus zēnus, arī viņu agri sākusi interesēt tehnika un automašīnas. Jau 16 gadu vecumā pabeidzis autoskolu un drīz pēc tam sācis nopietni interesēties par radiotehniku, tāpēc pēc vidusskolas beigšanas studējis to Liepājā un kļuvis par mēraparātu inženieri Tosmares kuģu remonta rūpnīcā, kur kopumā nostrādājis 10 gadus. Pildot darba pienākumus uz kuģiem un zemūdenēm, apbraukāta vai visa bijusī Padomju Savienība. Trīs gadi aizvadīti armijā (Latvijā un Igaunijā), strādājot ar radiosakaru iekārtām.
Audzis reliģiozā ģimenē, jau kopš bērnības ticējis Dievam/bijis ticīgs un apmeklējis baznīcu. Arī, Liepājā dzīvojot, darbojies Liepājas Pāvila baptistu draudzē, dziedājis kvartetā (apbalvots ar lielisku balsi) un sevī sācis just aicinājumu kļūt par mācītāju. Sākušās mācības luterāņu Teoloģijas semināra neklātienē. Kad tas kļuvis zināms darbavietā, no kuģu remonta rūpnīcas nācies aiziet, jo darbs pie stratēģiski svarīgas tehnikas un darbs baznīcā padomju laikā nav savienojami. Strādājis par inženieri Liepājas autobusu parkā un gatavojies pilna laika kalpošanai baznīcā.
Pēc Teoloģijas semināra beigšanas ticis ordinēts par mācītāju A i z p u t e s Sv. Jāņa luterāņu draudzē (1971.11.05.) un tajā nokalpojis līdz savai aiziešanai mūžībā – turpat 42 gadus.
Sākumā uz draudzi braucis no Liepājas, tad pārcēlies uz patstāvīgu dzīvi A i z p u t ē (ģimeni nodibinājis 1974 rudenī, ir meita Santa). Visu šo laiku nostrādājis arī C ī r a v a s un Valtaiķu draudzēs, atsevišķos laika posmos arī Liepājas Sv. Trīsvienības, Apriķu un Snēpeles draudzēs. Apveltīts ar asu, izteikti analītisku prātu un spēju skatīt lietas kopskatā, mīlestību uz dzeju un mūziku. Loti mīlējis sprediķos izmantot līdzības un piemērus no aktuāliem notikumiem, no dzīves. – Vairākus gadus darbojies Latvijas evaņģeliski luteriskās baznīcas (LELB) vadībā – Konsistorijā, bijis pasniedzējs LELB Teoloģijas seminārā. Atmodas gados pēc ilgstošām domstarpībām no oficiālās baznīcas kā organizācijas ticis izslēgts, jo viņa pārliecība nesaskanējusi ar virzienu, kādā Baznīca sākusi attīstīties.
Viņam rūpēja ne tikai garīgais darbs, bet arī A i z p u t e s pilsētas dzīve, un pēc Atmodas laika viņš tajā aktīvi iesaistījās. Bijis trīs sasaukumu A i z p u t e s domes deputāts. Daudzi no pēdējiem dzīves gadiem veltīti arī R o k a i ž u pansionātam. Tur viņš rūpējās par saimnieciskiem jautājumiem un lika lietā savas praktiskās iemaņas.
Viņam vienmēr paticis arī praktiski strādāt un neviens darbs nebijis par prastu vai par grūtu. Ilgus gadus regulāri braucis uz dzimtajām mājām Papē palīdzēt lauku darbos (tēvs miris jau 1976). Labi saprazdams dažādus būvniecības un amatniecības darbus, lielā mērā pašrocīgi uzcēlis savai ģimenei māju A i z p u t ē, Brīvzemnieka bulvārī, Rokaižu pansionāta jauno ēku u.c. jaunuzceltas vai restaurētas ēkas, vadījis dažādus remontu projektus. Aizputnieki bez cita viņam vienmēr būs pateicīgi par kapličas uzcelšanu Misiņkalna kapsētā. Tas bija viņa solījums, kļūstot par deputātu, - šī celtne tapa pēc viņa projekta un ar viņa aktīvu līdzdalību visā tās tapšanas laikā. Viņš rūpējās arī par to, lai ar krustu tiktu iezīmēta Otrā pasaules kara vācu karavīru atdusas vieta šai kapsētā, lai taptu piemiņas zīme Eduardam Dambergam. Viņam rūpēja ne tikai garīgais darbs, bet arī pilsētas dzīve kopumā.
Kā saka dzīvesbiedre: - viens no viņa hobijiem bija tehniskā jaunrade. Īpaši pēdējos dzīves gados mēdzis meklēt un atrast visdažādākās lietas, remontēt un pārveidot tās, stundām sēdēt un domāt, ko varētu ar šito iesākt. Nemācējis atpūsties, paslinkot, nedarīt neko. Tiklīdz viens darbs pabeigts, uzreiz ticis atrasts nākamais.
Cilvēks ar savu skatījumu uz lietām un nesatricināmu pārliecību par to, kam ticēja un ko uzskatīja par pareizu. Pārliecināt par pretējo bijis teju vai neiespējami. Iestājies par to, kas viņam šķitis svarīgs un pareizs, nebaidījies ne no viena, pat no padomju vai baznīcas varas. Tādās situācijās varējis būt tiešs, atklāts, skarbs. No otras puses – vienkāršs, sirsnīgs, ar labu humora izjūtu, gatavs uzklausīt jebkuru, izrādīt pretimnākšanu cilvēku vajadzībām un vēlmēm.
Ierakstīts Aizputes pilsētas Goda grāmatā (2005).
Misiņkalna kapsētā atdusas līdzās savai tikai pirms 7 gadiem agrāk par viņu mirušajai mātei. &