M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

STIEĢELIS Gunārs – deju kolektīva vadītājs, pašdarbības aktieris.

1933.12.11. A i z p u t ē – 2014.30.11.            

A i z p u t ē. Apbedīts Misiņkalna kapos 5.12.

Dzimis strādnieku ģimenē. Mācījies vietējā 7-gad. skolā, 1948 iestājies Rīgā arodskolā, ieguvis iekārtu remontatslēdznieka specialitāti. Strādājis Liepājā Tosmarē (1950), būvējis Liepājas TEC (1951). Dienests padomju armijā (4 gadi). Viss turpmākais mūžs saistīts ar   A i z p u t i.

Būdams ļoti sabiedrisks un darboties gribošs, iesaistījies un darbojies daudzās kultūras dzīves aktivitātēs pilsētā. 1965 abi ar dzīvesbiedri – skolotāju sāk dejot Kultūras nama tautisko deju kolektīvā, ko vada skolotājs Alfreds Ozols. Vēlāk ar tā svētību pats 3 gadus mācās Rīgā E.Melngaiļa Tautas namā par deju kolektīva vadītāju. Kad nodibina   K a z d a n g a s lauksaimniecības tehnikuma deju kolektīvu, kopā ar to brauc uz republikas Dziesmu un deju svētkiem gan kā dejotājs, gan kā šī kolektīva vadītājs. 23 gadus (1970 – 93) ir Liepājas raj. deju kolektīvu virsvadītājs. Kopā ar dzīvesbiedri mācīti deju soļi arī A i z p u t e s vidusskolas 5. – 8. un 9. – 11. klašu skolēniem. Izaudzinājis arī vairākus jaunus horeogrāfus, kas turpina viņa darbu. To skaitā arī vecākais dēls Guntis, kas vadījis A i z p u t e s vidējās paaudzes deju kolektīvu Kurzemnieks.

Liela nozīme viņa dzīvē bijusi arī sportam. Spēlējis visu, kas saistās ar bumbu. Skrējis krosu, braucis ar velosipēdu, piedalījies Aizputes raj. un pilsētas sporta pasākumos, vēlāk Latvijas sporta veterānu kustībā.

Nav palicis malā stāvētājs arī pēc 1990, kad beidza aktīvi dejot un sportot. Mazie aizputnieki ar prieku vienmēr gaidījuši jautro, humora pilno Ziemsvētku vecīti, kas ne vien nes dāvanas, bet pie svētku eglītes organizē arī jautras dejas un rotaļas. Vecītis ienesis jautrību arī tradicionālajā Aizputes pasākumā Tebras labais krasts, kreisais krasts.

1997 atsākta darbošanās A i z p u t e s TT. Nospēlētas dažādas raksturlomas. 80. dzīves jubileju Tautas teātrī viņš atzīmēja ar M.Zīverta lugu Nauda 2014 sākumā. 70 gadu jubilejā (2004) viņam veltīja R.Blaumaņa No saldenās pudeles. Līdzdarbojies arī visos lielākajos pilsētas pasākumos – gan ielu svētkos, gan gadskārtu – Lieldienu un Līgo - svētku pasākumos.

Aizgājis pensijā, turpināja strādāt Lažas speciālajā internātpamatskolā, mācot audzēkņiem ritmiku.

Vairāku pilsētas, Liepājas raj., republikas mēroga Goda un Atzinības raksti. Par aktīvu darbību pilsētas kultūras pasākumos ierakstīts A i z p u t e s pilsētas Goda grāmatā (1997) un apbalvots ar zelta pulksteni. Aizputes novada dome par mūža ieguldījumu latviešu tautas dejas un kultūras mantojuma saglabāšanā piešķīrusi nosaukumu Goda novadnieks (2014.18.11.), ko viņam pasniedza, jau esot slimnīcā, viņa dzimšanas dienā 2014.01.11.

Mana dzīve bijusi laba, bet ļoti raiba. Ticu liktenim un tam, ka cilvēki savā mūžā izdarot gan labus, gan sliktus darbus, vienalga ies pa viņam nolikto ceļu. Manā dzīvē liela nozīme bijusi tiem cilvēkiem, draugiem, uz kuriem esmu varējis paļauties. Es nevarētu dzīvot bez savas ģimenes, bez saviem pieciem mazbērniem. Ģimene man ir ļoti dārga. Ģimene man ir viss – gan draugs, gan atspēriens dzīvē.     VE

devider

S - alfabēts