M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

TAMSONE Māra (Grosberga-Taubere) – bibliotekāre.

Dzimusi 1939.23.07. Kuldīgas apr. Rendā. Beigusi Rendas pamatskolu, mācījusies K a z d a n g a s lauksaimniecības tehnikumā (1954 – 58). Pēc tehnikuma absolvēšanas norīkota zootehniķes darbā Vecpilī, Imanta Sudmaļa vārdā nos. kolhozā, nostrādājusi 9 mēnešus. No 1959 – 67 strādājusi Vecpils ciema izp. komitejā un neklātienē izglītību turpinājusi V.Lāča Liepājas Pedagoģijas institūta Latviešu val. un literatūras fakultātē, ko beigusi 1972. No 1967 februāra līdz jūnijam Vecpils 7-gad. skolā 1. – 4.kl. skolotāja-aizvietotāja.

Turpmākie dzīves un darba gadi saistīti ar K a z d a n g u. Sāk strādāt par K a z d a n g a s lauksaimniecības tehnikuma bibliotekāri 1968 jūnijā un veic šo darbu līdz 1995 septembrim, izņemot gadu un 3 mēnešus, kad pilda K a z d a n g a s sovhoztehnikuma partijas pirmorganizācijas sekretāres pienākumus. Paralēli bibliotekāres darbam strādā tehnikumā arī par stundu pasniedzēju. Būdama bibliotekāre, izvērš plašu, vispusīgu darbu. Tiek organizēts bibliotēkas pulciņš, kas pāraug grāmatu draugu klubā Auseklis. Iesaistot audzēkņus un skolotājus, tiek rīkoti dažādi sarīkojumi, tikšanās ar dzejniekiem, rakstniekiem un māksliniekiem. Desmit gadus no vietas tiek organizēti tādi līdz tam Kazdangā nebijuši pasākumi kā Teātra un Smieklu dienas. Kazdandznieki tiek iesaistīti pārgājienos, kas tiem liek tuvāk iepazīt Kazdangas dabas un vēstures pieminekļus.

Bez literatūras otra M.Tamsones aizraušanās ir sports. Latvijas lauksaimniecības skolotāju spartakiādēs kļuvusi trīskārtīga čempione GDA daudzcīņā un volejbolā. Piedarījusies arī citās sportiskās izdarībās.

 Interesē fotografēšana, dabas veidojumu vākšana, koka apstrāde. Gadiem aizraujas ar krustvārdu mīklu minēšanu. Nozīmīgs darbs iesākts 2008 - atmiņu vākšana par K a z d a n g a s tehnikuma skolotājiem un darbiniekiem, kā arī par paša tehnikuma vēsturi. Materiāli apkopoti krājumos Pedagogi. Acu redzējumi, prāta vērtējumi un sirdsdomas (par dažiem, piem., skolotāju Jāni Kolnu, ir atsevišķs sējums) un Mazliet no lauksaimnieciskās izglītības vēstures Kazdangas pagastā.

2012.18.11. A i z p u t e s novada dome apbalvojusi ar Goda rakstu par nesavtīgu entuziasmu un ieguldījumu novadpētniecības attīstībā Kazdangas pagastā un Aizputes novadā. Par viņu var teikt: „Ja ceļš ir nosprausts, nevar to neturpināt.”   &

devider

T - alfabēts