M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

A B C D E
F G H I J
K L M N O
P R S T U
V Z il

devider

Pēdējās izmaiņas vārdnīcā:  21.03.2019

Jauni ieraksti: 7

Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.

Papildinājumi vai labojumi: 70

TRINIUS Kārlis (Trinius Carl Bernhard) – ārsts, botāniķis

1778.07.03. Eislēbenē, Brandenburgas kūrfirstē – 1844.29.02.(pēc citām ziņām 12.03.) Pēterburgā, Krievijas impērijā . (66 gadi).

Dzimis mācītāja ģimenē. Homeopātijas dibinātāja Samuela Hānemana māsas dēls. Tēvs mirst agri, māte precējusies otrreiz ar skolotāju Milleru no Eislēbenes Studējis medicīnu (1792 – 1802) Jēnā, tad Hallē, kur radusies interese par botāniku, visbeidzot Leipcigā. Medicīnas doktors kļuvis Getingenā (1802). Pēc studijām devies uz vācu – krievu Austrumprovinci. Lai te varētu strādāt par ārstu, vajadzējis Tērbatā nokārtot eksāmenu. Pēc tam tūliņ nonācis Kurzemē. Nedaudz vēlāk nokļuvis   A i z p u t ē, kur strādājis 1804 – 07. Bijis pils padomnieks. 1804 precējies ar Jozefīnu Karolīnu Gotlību Boroskovski no Gaviezes. A i z p u t ē iepazinies ar dzejnieku Ulrihu fon Šlipenbahu (1774 – 1826). 1807 atstājis savu praksi   A i z p u t ē   un 16 gadus bijis Virtemburgas princeses Antuanetes ārsts (līdz viņas nāvei 1824). Kopā ar viņu piedalījies viņas daudzajos ceļojumos pa Vāciju un Krieviju. Kad Trinius pavadījis Antuaneti uz Sv. Pēterburgu (1811 – 15), atradis laiku arī zinātniskam darbam. Pētījis augu valsti. Kad hercogiene mirusi (1824), iecelts par ķeizarisko ārstu. Blakus savai ārsta praksei nodarbojies ar botāniku. Ir Botānikas muzeja dibinātājs Sv. Pēterburgā. Bijis nākamā Krievijas imperatora Aleksandra II dabaszinību skolotājs (1829 – 33). 1830 beidzis ārsta praksi, lai nodotos tikai homeopātijas studijām. Sarakstījies ar savu onkuli S. Hānemanu.     KM, V.Z..

devider

T - alfabēts