M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

TUČS Alfrēds – komponists, pedagogs.

1927.21.08. Rīgā – 2006.16.03. Rīgā

Dzimis strādnieku ģimenē Rīgā, kur dzīvojis līdz 1930, kad vecāki šķīrušies un māte ar abiem dēliem pārcēlusies uz Liepāju (1931). Mācījies Liepājas 1.pamatskolā (bij. Poruka pamatskolā no 1934 – 42). Mācības turpinātas Liepājas vidusskolā (1942 – 45), vasaras strādājot lauku darbos. Beidzis Liepājas Pedagoģisko skolu (1945.17.09. – 1947.20.06.). Akordeonu mācījies 2 gadus privāti un no 1945 divus gadus arī Liepājas mūzikas vidusskolā pie skolotāja Voldemāra Ceriņa. Pats vēl būdams Mūzikas vidusskolas audzēknis, 1947 augustā pieņemts A i z p u t e s mūzikas skolā par akordeona klases skolotāju un reizi nedēļā braucis darbā uz A i z p u t i. Nostrādājis vairākus gadus.

Beidzis LVK N.Grīnfelda kompozīcijas klasi (1955). 1955 – 60 Valsts Akadēmiskā Drāmas teātra/Latvijas Nacionālā teātra muzikālās daļas vadītājs. Rakstījis spilgtu mūziku Raiņa drāmai Jāzeps un viņa brāļi, Mārtiņa Zīverta lugai Āksts u.c. lugām. Tomēr viņa darba mūža pamats – pedagoģija. 1960 – 2000 akordeona spēles pedagogs P.Jurjāna mūzikas skolā, J.Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolā. , Rīgas pedagoģiskajā skolā un LVK/LVMA. Docents. Atstājis plašu skaņdarbu klāstu. Komponējis galvenokārt instrumentālo mūziku. Daudzi skaņdarbi akordeonam ieņem nozīmīgu vietu pedagoģiskajā repertuārā. Darbi: simfoniskās poēmas Vanadziņš (1955) un Pilsēta pie jūras (1969), Desmit latviešu tautasdziesmas simfoniskajam orķestrim (1977), instrumentālā kamermūzika, skaņdarbi akordeonam, solo un kora dziesmas. Izdevis Skaņdarbu krājumu akordeonam (1963). Viņa lielā pieredze apkopota grāmatā Akordeonspēles mācīšanas metodika (2002).

Latvijas komponistu savienības biedrs (1958).

Bijušo studentu atmiņā A.Tučs paliek kā stingrs, pamatīgs pedagogs, kas nekad neliedza palīdzību, darbabiedri – kā mierīgu, labu kolēģi.

Tas, kas ir draugos ar mūziku, daudz labāk izprot pats savu un arī citu cilvēku iekšējo pasauli. A.Tučs (uzraksts uz fotogrāfijas, kas dāvināta A i z p u t e s Mūzikas skolai).   &

devider

T - alfabēts