M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

VĪTOLA Ārija – skolotāja, kordiriģente.

Dzimusi 1949.12.07. Vaiņodē, kur pavadījusi 3 pirmos dzīves gadus. Tad ģimene pārcēlusies uz Grobiņu, kur sākas meitenes skolas gaitas . Grobiņas pamatskolai seko E.Melngaiļa mūzikas vidusskola, ko beidz, ieguvusi diriģentes profesiju. Mūzikas mīlestība nākusi līdzi no ģimenes, jo tēvs, kaut speciālu muzikālu izglītību nav guvis, pratis spēlēt gandrīz visus mūzikas instrumentus. Muzikāla arī māte. Ģimenē 3 bērni – bez Ārijas arī brālis un par Āriju 10 gadus jaunāka māsa.

Pirmā darba vieta, pašai esot tikai 19 gadus vecai, - dziedāšanas skolotāja A i z p u t e s vidusskolā (1968). 1971 nodibina ģimeni un pārceļas uz Ādažiem, pēc gada – uz Pāvilostu, kur kopā ar Kristu Ornu nodibina Mūzikas skolu, māca solfedžo, piestrādā arī par apkopēju. 1983 atgriežas darbā A i z p u t e s vidusskolā. Pēc tam strādājusi Grobiņas Interešu centrā. Vēlāk dzīvo Rīgā, strādā Rīgas 5.vidusskolā. Turpinājusi apgūt mūziku Liepājas Pedagoģiskajā akadēmijā.

A i z p u t e s periodā rosīgi strādājusi ne vien kā stundu pasniedzēja, bet arī kordiriģente. Ar kori piedalījusies kā skolēnu, tā arī pieaugušo Dziesmu un deju svētkos. Ar skolēniem bijusi Norvēģijā (1996), Čehoslovākijā, Vācijas pilsētā Elmbornā (1999). Pilsētas Kultūras namā nodibinājusi un vadījusi folkloras ansambli Tautas dziesma, skolā – Nāburgi (1987). Koncertēts dažādās Latvijas vietās, arī Starptautiskajā bērnu un jauniešu festivālā Pulkā eimu, pulkā teku , Palangā kopā ar pierobežas latviešiem un lietuviešiem (1999). Iedibinājusi folkloristu sadziedāšanos ik rudeni Lejaskurzemes jūrmalā tā sauc. Vēju dienās.

Par A i z p u t e s koru un mūzikas pasākumu popularizēšanu saņēmusi Aizputes domes apbalvojumu – pulksteni, ierakstīta Aizputes pilsētas Goda grāmatā (2000).   VE, &

devider

V - alfabēts