M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

VĪTOLIŅŠ Ansis – pedagogs.

1909.25.11. Voroņežā – 1992.dec. beigās A i z p u t ē. Apbedīts Misiņkalna kapos (1993.07.01.)

Dārznieka dēls. Vidējais no trīs dēliem. Dzīvojuši Rīgā. Tur beidzis ģimnāziju. Studējis Latvijas Universitātē filoloģiju. Mācību/studiju laikā maizi pelnījis, vasaras brīvlaikos strādādams uz trigonometriskajiem torņiem Latvijā (jau toreiz nonācis arī A i z p u t ē; mājvieta rasta Misiņkalna pakājē esošajās Dreiju mājās A i z p u t e s pagastā). Pēc augstskolas strādājis Rīgā kādā institūtā. A i z p u t ē ieradās kara gados (1942), lai strādātu par vācu valodas skolotāju ģimnāzijā, un pavadīja te visu atlikušo mūžu – 50 gadus, iemīlēja šo pilsētu, te jutās labi. Iemantoja atzinību un cieņu ar savām plašajām zināšanām, stāju un attieksmi pret darāmo darbu. Viņam jāpateicas par to, ka mācības ģimnāzijā notika arī 1944/45. gada ziemā piefrontes apstākļos, kad skolas telpās bija lazarete un klases bija izkaisītas pa privātiem dzīvokļiem. Bijis skolas direktors laikā no 1944 – 46, mācījis ne vien vācu valodu, bet arī loģiku, psiholoģiju, lielisks latviešu valodas un literatūras pasniedzējs. Bijis skolas bibliotekārs (40/50 –tie gadi), literārā pulciņa vadītājs (40 – tie gadi), klases audzinātājs un ilgus gadus zēnu internāta audzinātājs. Tāpat kā daudzi padomju laika skolotāji – lektors.

Skolēnu cienīts, mīlēts un respektēts. Ļoti daudziem absolventiem, ceļam vedot uz A i z p u t e s pusi, vienmēr bija vēlēšanās apciemot arī skolotāju . Viena no viņa kādreizējām skolniecēm (Rigmora Kazaka) 21.gadsimta sākumā vērsās pie absolventiem ar aicinājumu ziedot līdzekļus skolotāja atdusas vietas labiekārtošanai. Tas tika izdarīts (darbu paveica cita viņa skolēna – Jāņa Gavera akmeņkaļu darbnīca). Atklāšana notika 2011 rudenī, skolas 90. jubilejā.

Skolotājam bija plaša, vērtīga bibliotēka, arī krievu un vācu valodā (savāca radinieki). Patika uzturēties dabā, labprāt arī to fotografēja. Spēka gados vasaras atvaļinājuma laikā ceļoja pa PSRS.   &

devider

V - alfabēts