Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
||
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
VĪTOLS Edvīns – agronoms.
1924.08.10. L a ž a s pag. Plēsumos – 2014.04.10. L a ž a s pag Plēsumos. Apbedīts Lažas pag. Padures kapos (11.10).
Dzimis tēva mājās zemnieku ģimenē. Mācījies L a ž a s pag. F.Brīvzemnieka v. nos. 6-klasīgajā pamatskolā, A i z p u t e s ģimnāzijā>vidusskolā (absolvē 1946). 1951 beidz Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju Rīgā, iegūstot agronoma kvalifikāciju. Agronoma darbā aizvadīts viss darba mūžs, tikai nomainījušies darba vietu nosaukumi un to atrašanās vietas.
Pirmā darba vieta Skrundā par galveno agronomu. No Skrundas pārcelts uz Liepājas apgabala Lauksaimniecības pārvaldi par MTS pārvaldes galveno agronomu. Pēc apgabala reorganizācijas darbs Lauksaimniecības ministrijā.
Tik straujš agronomiskās karjeras augšupceļš bezpartejiskam darbiniekam, viņaprāt, bijis iespējams tikai tāpēc, ka piederējis pirmajam agronomu pēckara izlaidumam un vecos speciālistus vajadzējis nomainīt ar jauniem, padomju iekārtā skolotiem.
Sarežģījušies ģimenes apstākļi (tēva nāve, mātes nevēlēšanās atstāt lauku mājas) likuši pamest darbu ministrijā un atgriezties dzimtajā pusē – A i z p u t e s MTS. Kad to reorganizēja, sācis strādāt A i z p u t e s Lauksaimniecības nodaļā. Kad izformēta arī tā, 1960 kļuvis par jaunizveidotās p/s Aizpute galveno agronomu un šai darbā nostrādāja vairāk par 25 gadiem. (Saimniecību izveidoja, apvienojot Raiņa v. nos. k/zu, kolhozu Rīts, augļu un dārzeņu audzēšanas saimniecību Aizpute. Vēlāk pievienoja arī Kirova v. nos. k/zu). Saimniecības kopējā platība 8500 ha).
Trešās tautas atmodas laikā beidza pastāvēt p/s Aizpute. E.V. dzīvoja kopā ar māsu dzimtajās tēva mājās (dzīvesbiedre mirusi). Ar lauksaimniecību nodarbojās tikai tik daudz, cik nepieciešams pašu vajadzībām. No dzīves aizgāja pēkšņi (slimoja ar sirdi). Apbedīšana notika dienā, kad viņš bija nolēmis svinēt savu 90.dzīves gadskārtu, uz kuru viesi jau bija salūgti. &